5 ieteikumi motivācijai un labsajūtai darbā

5 ieteikumi motivācijai un labsajūtai darbā

Updated: Mar 13, 2019

Par motivāciju darbā runā kafijas pauzēs un konferencēs, sapulcēs un izcilu runātāju treniņus, ikdienā un uzņēmumu svētkos – taču tā savu aktualitāti nezaudē tik un tā.

Dr. Laila Jemberga, Komercizglītības centra (KIC) biznesa trenere

1. Vadītājiem (un ne tikai).

Esiet līderi jeb alfas savā grupā. Saskaņā ar biologu pētījumiem alfu no pārējiem atšķir tikai divas pazīmes:

  • Spēja saglabāt mieru dažādās situācijās (jeb adekvāts neiromediatora serotonīna līmenis);

  • Prasme līdzpārdzīvot citiem viņu dzīves smagajos brīžos.

  • Lai uzturētu savu serotonīna līmeni, būtu vērtīgi rūpēties par sava gremošanas trakta veselību (tieši tur veidojas lielākā daļa serotonīna) un iekļaut uzturā produktus, kas nepieciešami serotonīna sintēzei.

2. Gan tiem, kuri vada citus, gan tiem, kuri vada sevi un strādā kopā ar citiem.

Ja izvēlēsieties uzticēties kolēģiem, jūs kļūsiet tuvāki un labāk sapratīsieties ne tikai kā kolēģi, bet arī kā cilvēki (kā personības). Savstarpējs atbalsts, iedrošinājuma vārdi un komplimenti vairos ne tikai prieku savstarpējās attiecībās, bet arī palīdzēs ar prieku doties uz darbu. Jo kolēģi tur būs jūsu atbalsta komanda, līdzīgi kā ģimene un draugi. Un tas viss, pateicoties “uzticēšanās molekulai”- oksitocīnam.

3. Izvēlieties draudzēties ar savu bioloģisko motivēšanas sistēmu – dopamīnu.

Tā kā šis neiromediators mūsu smadzenēs ir nodrošinājis evolūcijas gaitā homo sapiens kā bioloģiskas sugas izdzīvošanu, tad, protams, ka to visvienkāršāk “ieslēgt” ar dažādām mūsu bioloģiskām vajadzībām, piemēram, ēdienu, seksu u.tml. (Iespējams, tieši motivācijas strādāt trūkuma dēļ cilvēki darbā mēdz nodarboties ar seksu. Tas gan ir tikai mans pieņēmums, nevis pētījuma dati.) Dopamīna izdalīšanos nodrošina arī citas cilvēkiem patīkamas nodarbes – alkohola lietošana, narkotikas, datorspēles un citas azartspēles, sociālie tīkli, kā arī līdzīgas (vai atšķirīgas) individuālās atkarības, ar ko nebūtu ieteicams aizrauties darba vietā. Ar šo biju domājusi – aizstāt darbu ar dopamīnerģisko sistēmu kutinošām nodarbēm. Prātīgāk būtu pašiem vadīt savu motivāciju tieši saistībā ar darbu, negaidot, lai kāds to sāktu bakstīt no ārpuses. Ar “kāds” esmu domājusi vadītāju, kolēģi, neapmierinātu sadarbības partneri vai sievu. Par sievu tas nav joks. Vienā no atvērtajām apmācības grupām, kad dalībniekiem uzdevu jautājumu “Kāpēc jūs ejat uz darbu?”, saņēmu atbildi – “Jo sieva liek”. Te varētu likt daudzpunktu un ilgi apcerēt šo fenomenu (apmācībā piedalījās vadītāji), bet sakoncentrēsimies uz savas bioloģiskās motivācijas “ieslēgšanu” brīžos, kad negribas darīt kaut ko vai kad jāķeras pie garlaicīgas rutīnas. Kas atkal noved pie “negribas darīt”.

  • Sagatavojiet sev krūzīti kafijas (ja šis dzēriens jums garšo un sagādā prieku),

  • uz 10 minūtēm iemetiet aci savos sociālajos tīklos (ja šī ir jūsu mīļā atkarība),

  • palutiniet sevi ar kaut ko garšīgu,

  • fiziski pakustieties, ja iespējams, vai veiciet kādu līdzīgu aktivitāti (dopamīns neizdalās, ja neko nedarām).

Tas veicinās dopamīna rašanos smadzenēs un ar savas bioloģiskās motivācijas sistēmas palīdzību būs vieglāk paveikt rutīnas darbu vai uzsākt darīt to, ko “negribas, bet vajag”. Un vēl 26. janvārī 2019. gadā Business Insider publicēts Sophia Mitrokostas raksts “Here’s What Happens to Your Body And Brain When You Orgasm”, kurā, pamatojoties uz konkrētiem smadzeņu funkcijas mērījumiem, stāstīts, ka līdzās citu bioķīmiski aktīvo vielu izdalei, mūsu organismā orgasma laikā vērojams spēcīgs dopamīna pieplūdums un ka orgasms stimulē mūsu smadzenes, līdzīgi kā to dara mūsu mīļākā mūzika. Lūk, ko jūs varat izmantot darbā, lai vairotu labsajūtu un prieku no tā ko darāt, - savu mīļāko mūziku!


4. Stress IR REAKCIJA!

Gan stresa jēdziena autora izpratnē – kanādiešu ārsts Hanss Seljē, kurš pirmais paņēma no fizikas terminu ‘stress’ un sāka to izmantot medicīnā, attiecinot uz cilvēkiem. Gan jaunākajos (ne medicīnas) formulējumos. ‘Ne medicīnas’, tādēļ ka ārsti izmanto profesionālo terminoloģiju,- simpātiskās nervu sistēmas aktivācija. No savas liriskās atkāpes atgriežos pie formulējuma. Stress ir reakcija uz faktoriem, kas izjauc cilvēka līdzsvaru. Hanss Seljē vārda ‘līdzsvars’ vietā izmantoja ‘homeostāzi’. Nezinu, kurā brīdī latviskajā tulkojumā vienkārši pazuda teikuma daļa “ir reakcija” un palika tikai “stress”. Liekot šim vārdam klāt citus lietvārdus – priekšnieks, vīrs/sieva, nauda, slimība, toksiski kolēģi u.t.t. Stress NAV kolēģis, atlaišana no darba, nauda, dzīvesbiedrs, sabiedriskais transports, ziemā nenotīrītas slidenas ielas… Stress ir cilvēka reakcija uz šiem faktoriem! Uz to, kas ar viņu dzīvē notiek. Tagad neirozinātnieki runā par to, ka nevis stress kaitē cilvēkam, bet gan cilvēka attieksme pret stresu. Nogalina (vismaz amerikāņus, jo pētījums tika veikts ASV Viskonsīnas – Medisonas Universitātē Keller, Abiola, et al. “Does the perception that stress affects health matter? The association with health and mortality.” Health Psychology31.5 (2012): 677. ) nevis stress, bet gan cilvēku pārliecība, ka stress ir kaitīgs viņu veselībai.

Stresa reakcija ir kārtējā dabas mātes dāvana, lai mēs varētu evolūcijas gaita izdzīvot, piemēram, aizbēgt no lāča, nomedīt mamutu, izteikt bildinājumu meitenei vai puisim, kurš iepaticies... Stresa reakcijas bioloģiskais mehānisms mobilizē mūs pārvarēt dažādas grūtības un turpināt virzīties uz priekšu. Izprotot to un apzināti palīdzot sev atgūt līdzsvaru, stress no jūsu ienaidnieka kļūs par sabiedroto ceļā uz jaunām sasniegumu virsotnēm.


5. Dzīvot savu dzīvi ar pilnu klātbūtni – patiess labsajūtas avots.

2007. gadā Normans Ferbs kopā ar līdzstrādniekiem Toronto Universitātē veica pētījumu par to, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi, dzīvojot no viena mirkļa uz nākamo. Īsumā viņu secinājumus varētu aprakstīt šādi: cilvēka smadzenēs darbojas nosacīti divi pretēji vērsti tīkli. “Noklusējuma tīkls” jeb, kā vēl kā pētnieki to nosauca, “stāstu ķēdes” un “tiešās pieredzes tīkls”. Katra nosacītā tīkla darbībā iesaistīti dažādi galvas smadzeņu apgabali. Kad aktīvs viens tīkls, mazāk aktīvs otrs. Savās “stāstu ķēdēs” mēs atrodamies, kad domājam par sevi, par citiem cilvēkiem, atceramies pagātni, analizējam notikumus un plānojam nākotni. “Tiešās pieredzes” tīkls ir aktīvs, kad esam pilnībā klātesoši pašlaik notiekošajā – jūtam, kā pirksti pieskaras datora klaviatūrai, sajūtam aromātus, kas mūs pašlaik ieskauj, dzirdam skaņas, ko rada notiekošais mums apkārt… Citiem vārdiem sakot, mēs iegūstam vairāk informācijas par notiekošo reālā laika režīmā. Kas paver iespējas ikvienam, tai skaitā, vadītājiem, pieņemt adekvātākus lēmumus, pamatojoties uz realitāti, nevis tikai iepriekšējā pieredzē balstītiem pieņēmumiem. Kā tas notiek, kad dzīvojam savā prātā jeb “stāstu ķēdēs”. Tās Toronto Universitātes pētnieku komanda iesaka likt lietā, kad domājam par stratēģiju un plānojam darbības.


Lai paliktu kontaktā ar šī brīža realitāti (un kaut uz mirkli beigtu izspēlēt galvā ne visai pozitīvos notikumu attīstības scenārijus, ja jums tādi ir), var izmantot metodi 5x5. Tajā iesaistītas piecas maņas: redze, dzirde, oža, garša un tauste. Paskatieties sev apkārt un ieraugiet 5 objektus (cilvēki, skati, priekšmeti u.c.). Ieklausoties skaņās, sadzirdiet 5 atšķirīgas skaņas savā apkārtnē pašlaik. Pieskarieties 5 dažādām virsmām (drēbes, papīrs, pildspalva, galds, soma u.c.), pasmaržojiet 5 dažādus aromātus un izgaršojiet piecas atšķirīgas garšas. Darba vidē ne vienmēr to nekavējoties (kad rodas vēlēšanās no ceļošanas pa prāta apcirkņiem atgriezties pašlaik notiekošajā) var izdarīt. Tāpēc darbā iesaku izmantot modificētu šīs metodes variantu, proti, 3x5 – iesaistot tikai redzi, dzirdi un tausti.


Raksts publicēts no ežurnāla BIZNESAM.LV

Papildu saistoši resursi:


Seminārs: Labsajūta un motivācija darbā

BIZNESAM.LV ir organizāciju vadības risinājumu un B2B kontaktu sadarbības platforma, kas piedāvā mācības, konsultācijas, seminārus: vadībai un personāla attīstībai, mārketingam un pārdošanas veicināšanai, taupības un kvalitātes procesu uzlabosānai, finanšu risinājumus attīstības projektiem.