Iekšējās komunikācijas vadība. Funkcija ar stratēģiskā ieroča spēku

Iekšējās komunikācijas vadība. Funkcija ar stratēģiskā ieroča spēku

Aizvien vairāk uzņēmumi pasaulē iekšējo komunikāciju uztver kā savu slepeno ieroci un konkurētspējas faktoru, jo tieši darbinieki ir tie, kas veido uzņēmuma reputāciju, palīdz sasniegt mērķus un nosaka spēju inovēt. Latvijā joprojām iekšējā komunikācija ir kā mazā māsa – liekas svarīga, bet var pagaidīt.


Analizējot starptautisko praksi, strādājot ar uzņēmumiem un veicot padziļinātu pētījumu par to, kā organizācijas Latvijā vada iekšējo komunikāciju, meklēju atbildes uz jautājumiem, kāpēc iekšējā komunikācija, lai arī tiek uzskatīta par galveno konkurētspējas faktoru, nav uzņēmumu prioritāte un kāpēc vadītāji tās īstenošanā pārsvarā paļaujas tikai uz intuīciju?

Atbildes nākušas pakāpeniski un ne visas vēl pilnībā noformējušās, taču jau šodien vēlos aicināt ikvienu vadītāju izrevidēt iekšējās komunikācijas vadības praksi savā uzņēmumā, lai to “pieceltu kājās” un padarītu par stratēģisko ieroci?

Piedāvāju trīs soļu programmu, kas sniegs jaunu skatījumu uz it kā pašsaprotamo iekšējās komunikācijas funkciju uzņēmumā.

1. Izrevidējiet iekšējās komunikācijas funkciju

Pirms veikt pārmaiņas iekšējās komunikācijas vadībā uzņēmumā, vispirms jāsaprot, kā tā darbojas šobrīd! Kas, ko dara/nedara un kāpēc? Parasti brīdī, kad uzņēmumā aizsākas diskusija par iekšējās komunikācijas īstenošanu, emocijas uzvirmo un atklājas konkurence starp komunikācijas un personāla vadības speciālistiem par to, kurš ir galvenais. Norisinās sarunas par to, kur sākas komunikācijas un beidzas personāla profesionāļa atbildība un otrādi. Tas ir patiesi loģisks jautājums un turklāt grūti atbildāms, taču kamēr tas neatbildēts virmo gaisā, iekšējo komunikāciju neviens nevada.

Pastāv dažādi viedokļi par to, kuram ir jābūt atbildīgam par iekšējās komunikācijas funkciju, bet tā kā nav viennozīmīgas atbildes, tad daudzi uzņēmumi to atstāj pašplūsmā, jo formāli un pašsaprotami, ka tā ir komunikācijas vadītāja kompetence, kurai ik pa laikam pieslēdzas personāla speciālisti. Kaut kādā mērā pašregulācija strādā – katrs no speciālistiem uzņemas savu lomu, bet apmierināts nav neviens. Kā to atrisināt? Piedāvāju mainīt jautājuma uzstādījumu no: Kurš ir atbildīgs? uz: Kurš vada iekšējo komunikāciju? Pirmajā gadījumā raksturs ir pasīvs, bet otrajā – vērsts uz konkrētu rīcību. Tātad, mans jautājums, Jums, vadītāji: Kurš jūsu uzņēmumā vada iekšējo komunikāciju? Kurš, sinhronizējot uzņēmuma stratēģiju ar iekšējās vides problēmjautājumiem, plāno, ievieš un kontrolē izvirzīto iekšējās komunikācijas mērķu sasniegšanu kontekstā ar uzņēmuma stratēģiskajiem uzstādījumiem?

2. Iekšējās komunikācijas vadībai vajadzīga vieta

Izaicinājums slēpjas faktā, ka iekšējā komunikācija ir starpdisciplināra joma, kas varētu iekļauties vienlaicīgi vairākās struktūrvienībās, kur katra to varētu īstenot pēc savas sapratnes un kompetences.

Iekšējā komunikācija ir tāda pati funkcija kā personāla vadība, mārketinga vadība vai ārējās komunikācijas vadība. Šīm trijām parasti uzņēmumos ir skaidrs saimnieks, bet iekšējā komunikācija, lai arī formāli parasti ir Sabiedrisko attiecību daļas jautājums, nereti tiek īstenota reaktīvi, izkrītot no prioritāšu saraksta. Tāpēc uzņēmumi ar to mokās. Pētot praktiskus piemērus, pat rodas sajūta, ka iekšējās komunikācijas funkcija uzņēmumos nepastāv. Bet, ja nepastāv, kā to var vadīt?

Šajā solī galvenais uzstādījums ir funkcijas stabilizēšana un atzīšana. No šī soļa ir atkarīgs, cik iekšējās komunikācijas vadības īstenotājs jūtas stabils savās pozīcijās, kādas ir viņa pilnvaras un uzdevumi.

Tā kā šī funkcija var atrasties jebkur, tad jums kā vadītājam būs jāpieņem lēmums, kura ir vispiemērotākā vieta tieši jūsu uzņēmumā. Labā prakse gan vēsta, ka iekšējās komunikācijas vadītājam jābūt tiešā uzņēmuma vadītāja pakļautībā – labā roka! Tomēr viņš viens pats nevar tikt galā ar iekšējās komunikācijas īstenošanu, jo šajā procesā ir iesaistītas daudzas citas struktūrvienības, turklāt tās integrēšanai vajadzīga pilnīgi visu līmeņu vadītāju iesaiste. Tāpēc iesaku šo funkciju formalizēt kā iekšējās komunikācijas vadības grupu, kuru vada izraudzītais iekšējās komunikācijas vadītājs un kurā iekļaujas Sabiedrisko attiecību, Personāla, Mārketinga, Informācijas tehnoloģiju vadītāji un tie, kam ir būtiska loma cilvēku vadībā uzņēmumā. Šī grupa funkcionē kā starpdisciplināra struktūrvienība ar noteiktu uzstādījumu un mērķiem, un tajā ir ieinteresēts pats uzņēmuma vadītājs.

3. Stratēģijai ir jēga!

Kad uzņēmumā ieviesta skaidrība par to, kurš vadīs iekšējo komunikāciju un kas būs šī cilvēka komanda, ir pienācis laiks stratēģijas formulēšanai.

Komunikācija bez stratēģijas līdzinās bezjēdzīgam troksnim, ko cilvēki negrib dzirdēt.

Turklāt stratēģija veido skaidru rāmi iekšējās komunikācijas rīcībai un katru aktivitāti izsijā caur uzņēmuma stratēģisko mērķu sietu. Nereti esmu redzējusi, ka uzņēmumi iegulda laiku un naudu pasākumos, par kuriem nav skaidrs, kā tas ļaus sasniegt izvirzītos uzņēmuma stratēģiskos mērķus. Kad iekšējā komunikācija ir sinhronizēta ar uzņēmuma biznesu, nauda un laiks tiek tērēti jēgpilni.




BIZNESAM.LV ir organizāciju vadības risinājumu un B2B kontaktu sadarbības platforma, kas piedāvā mācības, konsultācijas, seminārus: vadībai un personāla attīstībai, mārketingam un pārdošanas veicināšanai, taupības un kvalitātes procesu uzlabosānai, finanšu risinājumus attīstības projektiem.